|
grupa DZELTENIE PASTNIEKI
1981.g
Leģendāra latvju pagrīdes jaunā viļņa jeb muzikālā naivisma grupa, kas būtiski ietekmējusi savas paaudzes muzikālo un tekstuālo domāšanu.
Septiņdesmito gadu beigās Lielupes kultūras namā mēģina muzikālu autodidaktu ansamblis ar nosaukumu Jaunais Sarkanais Karalis, kas pie sava repertuāra tiek, pateicoties avangarda mūziķim, arīdzan dīdžejam un dzejniekam Hardijam Lediņam un māksliniekam Jurim Boiko: viņi raksta dziesmas, pastnieki tās aranžē. Dz.P pirmais grāvējs ir Milžu cīņa, arī grupas nosaukums aizgūts no Lediņa/Boiko dziesmas Pastnieks viltus dzeltenais.
Tikai pēc pāris gadiem top pastnieku pašu melodijas, kuras sacer grupas basists un dziedātājs Ingus Baušķenieks un ģitārists un dziedātājs Viesturs Slava. Grupā muzicē arī bundzinieks ar diplomu Ilgvars Rišķis, Zigmunds Streiķis (taustiņi), īsu brīdi piedalās Roberts Gobziņš, Mārtiņš Rutkis u.c.
Līdz 1989. gadam mājas studijā pašu spēkiem ieskaņoti 6 magnetalbumi, uz lielās skatuves pastnieki uzkāpj tikai 1986. gada festivālā Bildes, kā goda viesi piedalās Liepājas dzintarā '87.
Grupa uzstājusies arī Polijā, avangarda festivālā, 1989. gadā veic Latvijas koncertturneju, 1992. gadā piedalās Mikrofona aptaujas noslēguma koncertā, tad darbību pārtrauc.
Pēc deviņdesmito gadu klusuma perioda un Baušķenieka solodarbības 2002. gadā grupa izdod albumu Kaķis un atjauno koncertdarbību trijatā bez Streika. |
