|
grupa EOLIKA
1966.g
Eoliku, sākotnēji dēvētu par Varavīksni, 1966. gadā dibina Dārziņa mūzikas vidusskolas klasesbiedri Boriss Rezņiks, Zigismunds Lorencs, Jurijs Kuzminovs, Eduards Novikovs un Juris Griņevs. Viņi spēlē ballītēs, dziedot angliski, drīz sāk komponēt paši: 1968. gadā iznāk pirmais Eolikas singls. Puiši aiziet armijā, grupa izjūk.
1977. gadā Eolika atjaunojas pie Latvijas Filharmonijas, tās sastāvā palikuši ir Rezņiks un Lorencs, tiek izmēģinātas vairākas dziedātājas (Ilona Bāliņa, Ligita Zeile), līdz 1980. gadā top latviešu ABBA: Olga Rajecka, Ilona Stepanova, Dainis Dobelnieks un Viktors Zemgals, un, protams, profesionāli instrumentālisti Tālis Gžibovskis, Zigmunds Žukovskis, Vladimirs Lavrinovičs, Harijs Zariņš, Andris Resnis, Eugenius Kuņickas. Dziesmas Rezņiks komponē saskaņā ar diskoēras modi. Eolika dzied arī Aleksandra Kublinska {Zemeņu lauks, Noktirne) un grupas mūziķu sacerējumus, kļūstot par vienu no populārākajām Latvijas grupām.
Daudz koncertē PSRS un sociālisma valstīs. Olga un Ilona ar saviem kostīmiem kļūst par modes noteicējām visā PSRS, Eoliku labprāt rāda ari Maskavas TV.
1985. gadā Rajecka grupu pamet, mainās solisti (Vija Ruskule. Andris Riekstiņš), vēl 1987. gadā iestudēta Rezņika rokopera Robinsons Kruzo, līdz 1989. gadā Eolika savu darbību aptur.
Grupa atjauno savu darbību 1996. gadā līdz ar pirmo disku Kolekcija un triumfālu uzstāšanos Liepājas dzintarā, un turpina koncertēt šobaltdien. |
