grupa PĒRKONS
1980.g

Patiesi viena no skaļākajām rokgrupām Latvijā, kas satricināja gan ar uzstāšanās decibeliem un stilu, gan Jura Kulakova elektrizējošajām dziesmām, kurās milzu nozīmē bija Māra Melgalvja un Klāva Elsberga tolaik tik modernajai dzejai. Pērkona pielūdzēji bija ne tikai jaunie intelektuāļi, bet visi trakulīgie jaunieši, kuru prātus jauca roka dīva Akuratere, dūmu un pirotehnikas brīnumi un vienkārši skaļš rokenrols ar tendenci uz hārdroku. Instrumentālisti ir Kulakova kolēģi no Menueta, dzied Akuratere, Raimonds Bartaševics un vēlāk arī Nauris Puntulis. Pirmā Pērkona uzstāšanās notiek 1981. gada sākumā Mākslas akadēmijas slavenajā karnevālā. Tad 1983. nāk uzstāšanās aizliegums, pa to laiku pagrīdē grupa ieraksta mājas albumus Mākslas darbi un Zibens pa dibenu un atgriežas ar rokoratoriju un nosaukumu Padomju Latvija. Taču tas nelīdz, un 1985. gadā seko otrs uzstāšanās aizliegums pēc skandāla koncertā Ogrē un vilcienu demolēšanas. Pērkons atkal ir klāt Liepājas dzintarā '87, pēc gada Daini Strazdiņu pie bungām nomaina Ikars Ruņģis, citādi viss ir pa vecam. Kulakova hiti, mūziķu un dziedātāju artistiskums, izcili tērpi un šovs, uzvara Mikrofonā '89 ar Mēs pārtiekam viens no otra. Pēdējās jaunās dziesmas top deviņdesmito sākumā, grupa daudz izceļojas, bieži viesojoties Francijā, un līdz šai dienai Pērkons ar retiem koncertiem neļauj sevi aizmirst.